Rīgas laiks 20. gadsimtā

Latvijas galvaspilsēta Rīga ir viena no lielākajām Baltijas jūras reģionā, atpaliekot vien no Stokholmas. Atšķirībā no pilsētām aiz okeāna, kas dzīvo zināmā mierā jau vairākus gadsimtus Rīga ir piedzīvojusi vētrainas pārmaiņas. Ja paskatāmies 20. gs vēsturi, tad redzam, ka tā laikā Rīgā ir n-tās reizes mainījušās varas, dramatiski izmainīts iedzīvotāju etniskais sastāvs. Pilsēta ir tikusi daļēji iznīcināta, tad atkal atjaunota un tā vairākas reizes no vietas. Par laimi daļa Rīgas senās arhitektūras – Vecrīgā ir pārdzīvojusi pārmaiņas un joprojām spēj priecēt gan tūristus, gan viesus. Šobrīd Rīgā dzīvo aptuveni 700 tūkstoši iedzīvotāju un daudzi vēl katru dienu ierodas Rīgā darba gaitās. Varētu domāt, ka tas ir daudz, taču 20.gs deviņdesmitajos gados Rīgā de facto uzturējās vairāk kā miljons iedzīvotāju. Kas notiek mājokļos, kuros līdz tam bija apmetušies vēl 300 tūkstoši atliek vien minēt, taču varam pieļaut, ka liela daļa stāv tukša, bet citos ir palielinājusies uz vienu cilvēku atvēlētā dzīves platība. Neskatoties uz to, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā iedzīvotāji dzīvo salīdzinoši daudz saspiestāk un sliktākos dzīves apstākļos.

Rīga par to, protams, var tikai pasmaidīt, jo tā nav nekāda smalka jaunkundze, bet jau cienījama dāma. 2001. gadā nosvinējām Rīgas 800-to dzimšanas dienu un daži no nesen dzimušajiem bērniem, iespējams, sagaidīs arī Rīgas 900 gadu dzimšanas dienu, tiesa, jau kā veci, sirmi kungi un dāmas.