Kredītreģistrs palīdz pārbaudīt kredītvēsturi

Latvijas likumdošana paredz, ka Latvijas banka izveido un uztur kredītreģistru, kurā ir apkopota informācija par kredītiestāžu izsniegtajiem aizdevumiem un klientu maksāšanas disciplīnu. Datu bāzē tiek veikti ieraksti par līguma noslēgšanas laiku un saturu (galvenie fakti), saistību izpildi, kavējumiem, pārkāpumiem, pārkāpumu novēršanu. Tas ļauj komercbankām, piešķirot aizdevumus, pieņemt izsvērtākus lēmumus, vismaz attiecībā pret klientiem, kas vēlas aizņemties atkārtoti. Paralēli Latvijā pastāv arī kredītreģistri, kurus uztur privātie uzņēmumi. Šajos uzņēmumos tiek ietverta informācija par klientiem, kas nav laicīgi veikuši maksājumus pret kādu no privātajiem uzņēmumiem, nevis bankām. Dati ietver gan komunālo pakalpojumu un telekomunikāciju, gan mazumtirdzniecības uzņēmumus un nebanku aizdevējus. Varam pieļaut, ka tieši nebanku kreditori ir tie, kas izmanto parādnieku reģistrus visbiežāk, jo ik dienas veic simtiem, ja ne pat tūkstošiem darījumus. Rezultātā cilvēki, kuriem vajadzīgs aizdevums internetā vai ātrie kredīti ar sliktu kredītvēsturi var rēķināties, ka informācija par viņiem tiks pārbaudīta. Parādniekiem, kas nokārtojuši savas saistības iespēja saņemt kredītu pastāv. Savukārt tiem, kas ir iekļauti parādnieku melnajos sarakstos un nav parādus atmaksājuši cerības uz aizņemšanos ir stipri minimālas. Būtu jābūt trakam, lai aizdotu naudu cilvēkam, kas datu bāzē parādās kā ilgstošs nemaksātājs, jo nav garantija, ka viņš segs savas parādsaistības arī pret nākamo debitoru. Teorētiski gan ir iespējams, ka kāds uzņēmums izdomā aizdot naudu cilvēkam, kas vēlas paņemt 10 vai 50 eiro kredītu. Ja parāds netiek atmaksāts līgumā noteiktajā laikā, parāda piedziņa tiek uzticēta speciālām firmām. Ja parādnieks saņem kaut kādus oficiālus ienākumus, tad principā atgūt šādu summu nevajadzētu būt problēmām. Lielie uzņēmumi ar tādiem niekiem parasti nekrāmējas un noraksta šādas lietas kā neatgūstamus parādus, bet ne visi. Ir komersanti un kreditori, kam naudas atgūšana ir principa lieta un viņi var vērsties pie parādu piediznējiem pat par 10 eiro parādu.

Pasaules prakse liecina, ka kredītreģistra pakalpojumi ieņem ļoti nozīmīgu lomu klienta izvērtēšanas procesā. Tas tiek darīts gan brīdī, kad cilvēkam ir vajadzīgs hipotekārais kredīts, gan tad, kad vajadzīgs parastais patēriņa aizdevums. Atsevišķās valstīs, piemēram, Vācijā situācija gan aiziet tik tālu, ka kredītu reģistrs tiek izmantots pārāk plaši. Tā analizējot informāciju par nemaksātājiem var izrādīties, ka pilsētā ir veseli nemaksātāju (nelabvēlīgie) rajoni, kuros dzīvo mazturīgā sabiedrības daļa. Ja kāds no šī dzīvojamā rajona, kas nav iekļuvis parādnieku reģistrā mēģinās aizņemties bankā, visticamāk, viņam aizdevums tiks atteikts pat neskatoties, ka tiek saņemti vidēji vai pat augsti ienākumi. Datorizēta vadības sistēma ziņos kredīspeciālistam, ka attiecīgā rajona iedzīvotājiem nevar uzticēties un automātiski aizliegs izsniegt aizdevumu. Situāciju var labot, ja klients pārvācas uz dzīvi uz citu labāku rajonu. Izklausās pēc nevienlīdzīgas attieksmes un tā arī ir. Latvijā par laimi šāda izvērtēšana vēl nav sasniegusi tik absurdus mērogus un sabojāta vai negatīva kredītvēsture vēl nenozīmē pasaules galu. Attiecībā uz aizņemšanos internetā vai bankā tas gan rada problēmas, bet tās nav tik lielas, kā attīstītajās Eiropas valstīs.

Ja Jūs esat iekļuvuši parādnieku reģistros Latvijā un Jums ir slikta kredītvēsture, dabūt kredītu būs problemātiski, bet tas var būt iespējams. Klienta pieteikumus Latvijā nevērtē tikai datorprogramma, bet arī kredīspeciālisti. Tas nozīmē, ka Latvija vēl ir spējusi saglabāt cilvēciskumu. Diemžēl mēs zinām, ka visas kredītiestādes pieder privātiem īpašniekiem, līdz ar to uz valsts pretimnākšanu nav ko cerēt.