Aizdevumu pārfinansēšana

Aizdevumi mēdz būt izdevīgi, taču tikai līdz kādam noteiktam brīdim. Ja rodas problēmas ar aizdevuma atmaksu, tad var sākties virkne problēmu. No otras puses var būt situācija, kad kāds kreditors piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā citi, tādā veidā ļaujot samazināt ikmēneša maksājuma apmēru. Viens no veidiem, kas samērā plaši tiek praktizēts ārzemēs ir parādu refinansēšana, pārkreditācija jeb visu kredītu apvienošana vienā bez ķīlas vai pret ķīlu. Izmantojot šo variantu, visi līdzšinējie aizdevumi, kredītkartes, līzingi un cita veida saistības var tikt pārfinansētas citā bankā vai uzņēmumā. Ārzemēs pierastāka ir kredītkaršu parādu apvienošana, bet Latvijā parasti tiek apvienoti īstermiņa aizdevumi vai hipotekārais kredīts. Pirmajā gadījumā rodas iespēja maksāt vienu rēķinu, nevis daudzus, turklāt procenti ir zemāki. Otrajā variantā ir iespējams vienoties ar banku vai nebanku aizdevēju par termiņa pagarināšanu, maksājuma samazināšanu vai citiem labumiem. Pēdējā iespēja tika praktizēta “treknajos gados” un to izmantoja cilvēki, kas iepriekš bija nopirkuši dzīvokli vai māju pa lēto un varēja aizņemties papildus 50, 100 vai pat vairāk tūkstošus eiro citiem mērķiem. Šobrīd saistību pārfinansēšana ir kļuvusi daudz grūtāka, jo bankas ir apdedzinājušās, nekustamo īpašumu vērtība ir nokritusies, bet valsts – Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un citu atbildīgo iestāžu personā nedod papildus stimulus, lai bankas kļūtu aktīvākas.

Aizņēmējiem, kuriem ir augsti ienākumi un, kuri ir gatavi ieķīlāt savu nekustamo īpašumu parasti gan nerodas problēmas ar saistību refinansēšanu. Pat, ja banka nav spējīga piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, tās var būt gatavas pārņemt potenciāli ienesīgākos (turīgākos) klientus, jo vairumā gadījumu cilvēki izmanto “savas bankas” pakalpojumus kā pirmo prioritāti arī brīžos, kad vajadzīgi citi aizdevumi. Rezultātā pat studentu piesaistīšana un maksājumu karšu dalīšana komercbankām ir salīdzinoši labs veids kā piesaistīt klientus uz mūžu. Tiesa, ja aizdevumus vēlas pārfinansēt no vienas bankas uz citu banku kāds ilgstošais klients, tad kredītiestādei vajadzētu rasties pamatotiem jautājumiem par savas realizētās politikas pareizību. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kad labie klienti aiziet, bet sliktie paliek un tas vienmēr ir slikti

Pēdējos mēnešos gan dažas bankas, piemēram, DNB sāk aktīvāk reklamēt savus pakalpojumus – mājokļa kredītus un aizdevumus patēriņa vajadzībām, līdz ar to varam prognozēt, ka tuvākā pusgada laikā varētu atsākties aktīvāka iedzīvotāju kreditēšana. Banku pārņemtie īpašumi ir pārdota otrreizējā tirgū (vismaz lielākā daļa) un bankas pamazām atkal vēlas atgriezties kreditēšanas segmentā. Šī tendence varētu būt laba ziņa tiem, kam vajadzīga pārkreditācija, jo brīdī, kad bankas sāk savā starpā sacensties, latvietim parastajam var parādīties laba iespēja kā ietaupīt uz banku vai citu kreditoru rēķina. Interesanti, vai prognozes 2016. un 2017. gadā saskanēs ar prognozēm, jo dažādi stratēģiskie satricinājumi var situāciju viegli izmainīt.